Latviešu valoda
English 
Īsa pasaka, kas balstīta uz patiesiem notikumiem.
Pirms kāda laika pārvācos uz jaunu dzīvesvietu. Tā kā jaunajā mājoklī bija vājš interneta pārklājums, izlēmu mainīt operatoru. Tā sakrita, ka nupat bija beidzies 2 gadu līgums, tātad – no pakalpojuma sniedzēja maiņas mani nekas nevarēja atturēt. Vismaz es tā domāju.
Sazinājos ar jauno operatoru, vienojāmies par nosacījumiem. Taču tad saņēmu ziņu, ka pārēja nav iespējama, jo mans šībrīža operators to neatļauj. Pirmā reakcija: “Kas tie par brīnumiem? Kā var neatļaut “iet projām”, ja reiz noslēgtais 2 gadu līgums ir beidzies?”
Sazinājos ar esošo operatoru, kurš paziņoja, ka – ja vēlos kaut ko mainīt, tad būs jāmaksā līgumsods. “Līgumsods? Kāds līgumsods? 2 gadu līgums taču ir beidzies!” – jautāju uzņēmumam. Kad intereses pēc uzjautāju, kāds tad tas būtu, saņēmu atbildi, ka ap 250 eur.
Teicu, ka droši vien ir radusies kāda kļūme sistēmā vai komunikācijā. Pēc kāda laika man atzvanīja cits konsultants, kas paziņoja, ka ir izpētījis situāciju sīkāk un … nevis viss ir kārtībā, bet, iedziļinoties sīkāk, izpētījis, ka līgumsods jau būs ap 500 eur. Biju neizpratnē un gandrīz vai sāku domāt, ka tas ir kāds realitātes šovs, kad beigās tiks paziņots, ka esmu ticis izjokots.
Vairāki konsultanti, ar kuriem runāju, arī nevarēja paskaidrot, kā šis cipars tiek aprēķināts, turklāt nemācēja atbildēt arī uz jautājumu, kā var būt līgumsods, ja nekāds līgums vispār šobrīd nav noslēgts. Arī paši bija neizpratnē, bet nu – sistēma tā rāda.
Kā vēlāk izrādījās – tuvojoties 2 gadu līguma termiņa beigām, šajā uzņēmumā klientam tiek izsūtīts e-pasts ar jauniem (parasti dārgākiem) tarifiem. Ja Tu uz šo e-pastu vienkārši neatbildi vai tas paslīd garām, tad AUTOMĀTISKI un juridiski tiek uzskatīts, ka esi noslēdzis jaunu līgumu ar visām no tā izrietošajām sekām – līgumsodiem, utt. Pat ja neko jaunu neesi parakstījis. Kā arī, nevis vienkārši ar tekošajiem nosacījumiem, bet, ja vēlēsies ko mainīt, tad līgumsodā rēķinās arī iepriekšējo līgumu līgumsodu summas. Pilnīgi ačgārna un nesaprotama loģika. Neesmu jurists, bet šādi argumenti mani nepārliecina. Vismaz ne šajā gadījumā.
Nešaubos, ka ir gana daudz cilvēku, kas nobīstas no draudiem un paliek uzņēmumam “uzticīgi”, ja vien uzticību vispār var nopelnīt ar draudiem. Vai tiešām Latvijas tirgū ir tik liels izmisums pēc klientiem?
Kad saprata, ka draudi nelīdzēs, tad zvanīja nākamais konsultants un laipnā balsī jau “meta pakaļ visu par brīvu” – 6 mēnešus viss bez maksas. Atteicos no pilnīgi visiem bezmaksas labumiem, jo problēmas sakne bija nevis cena un rēķina lielums, bet gan pakalpojuma kvalitāte – zonas un interneta pārklājums jaunajā dzīvesvietā bija vājš.
Prieks, ka pēc vairāku dienu n-tajiem zvaniem kādam uzņēmumā tomēr pietika saprāta šo situāciju atrisināt, “palaižot klientu projām”. Bet nu jezga bija liela un krietni pabojāja kopējo iespaidu par uzņēmumu, jo pirms tam pieredze bija pozitīva un vērtības uzrunāja.
Šeit pierādās viena svarīga atziņa – ja vēlies pārbaudīt, ka Tavs piegādātājs patiešām ir ar visām tām jaukajām vērtībām, ko raksta savā mājaslapā, tad pasaki tam ”Es eju projām!”. Un tad skaties reakciju – vai tā ir cieņpilna vai arī Tev sāk draudēt ar visiem iespējamiem līgumsodiem?
Kāda ir Tava pieredze ar dažādu piegādātāju maiņu? Viegla un operatīva? Vai tomēr ar kārtīgu adrenalīna devu, kas atstāj neko citu, kā vien sliktu pēcgaršu?
P.S. Ja kāds šajā stāstā saskata pats sevi vai sevis pārstāvēto uzņēmumu, tad tā ir vienkārši sagadīšanās.