“Tas vēl nekas! … A zini kā man bija?”

Pavisam nesen kafejnīcā nejauši dzirdēju sarunu pie blakus galdiņa. Viena dāma gribēja otrai izkratīt sirdi un pastāstīt, kā jūtas. Savukārt otra, vēl nesagaidot stāsta beigas, iespraucās – “Tas vēl nekas! … A zini kā man bija?”

Neliela ainiņa iz dzīves, tā teikt. Pēdējā laikā to novēroju arvien biežāk. Ar pirkstu uz nevienu nav jārāda, jo visticamāk katrs no mums ir bijis abās frontes pusēs. Gan mēs paši nereti pārtraucam citus, lai tikai padalītos ar savu sakāmo, gan arī citi to dara mums – steidz izteikt savu viedokli, pirms vēl esam pabeiguši savējo.

To var izskaidrot samērā vienkārši. Katrā cilvēkā mājo viņa ego – vēlme būt svarīgam. Kā arī uzskats, ka mūsu viedoklis un viss, kas ar mums ir noticis, ir ievērības cienīgs un par to noteikti būtu jāpastāsta arī citiem. Tad nu mēs pie katras izdevības to arī darām – lai taču arī citi uzzina, kā kurā situācijā mums ir gājis un ko mēs domājam.

Aktuāls ir jautājums – kas tad ir tā īpašība, kas mūs padara efektīvus savstarpējā komunikācijā?

Ņemot vērā savu 8 gadu pieredzi pārdošanā, es izdalītu 3 svarīgākās prasmes:

1. Klausīties.
2. Klausīties.
3. Klausīties.

Jā, tieši tik svarīga ir prasme klausīties. Nolikt malā savu “eksperta“ tēlu un ļaut cilvēkiem pabeigt savu stāstāmo. Bez pārtraukšanas ar kārtējo “A zini kā man bija?“ stāstu.

Stephen Covey to ir ļoti trāpīgi raksturojis: “Most people do not listen with the intent to understand; they listen with the intent to reply.” Vairums cilvēku klausās citos nevis lai tos saprastu, bet gan lai atbildētu ar savu sakāmo.

Ja kāds vēl domā par jauniem mērķiem izaugsmei, tad te nu būs. Uzklausīt cilvēkus līdz galam. Un tikai tad dalīties ar savu stāstu vai viedokli.