Vai nepieciešams izvirzīt mērķus tik neskaidrā pasaulē?

Šī gada pirmajā nedēļā kādam vadītājam uzdevu jautājumu: “Kādus mērķus uzņēmumā esat nosprauduši jaunajam 2021. gadam?”

Uz ko saņēmu atbildi – “Šobrīd vispār neko nevar paredzēt, kas un kā notiks, līdz ar to ar mērķiem īpaši neaizraujamies. Dzīvojam šodienai!”

Aizdomājos arī es. Vai uzņēmumos vispār vajadzīgs izvirzīt mērķus, un īpaši tad, kad ir tik liela neskaidrība par nākotni?

Pastāv dažādi viedokļi attiecībā uz mērķu lietderību – gan atbalstoši, gan noraidoši:

• “Mērķi ir mūsu dzinulis, līdz ar to tie ir jāizvirza katru rītu. Vēl labāk – iepriekšējās dienas vakarā.”
• “Atbalstu lielāku ilgtermiņa mērķu izvirzīšanu, bet maziem ikdienas mērķīšiem neredzu jēgu.”
• “Mērķi ir lieki, jo tie uzliek spiedienu, bet dzīve ir jābauda bez stresa.”
• “Kāda jēga izvizīt mērķus, ja pēc nedēļas situācija mainīsies un tie vairs vispār nebūs aktuāli?”

Viedokli var piemeklēt katra cilvēka gaumei, bet, nemēģinot pārliecināt kādu par pretējo, uzskaitīšu vairākus iemeslus, kādēļ izvirzīt mērķus varētu būt noderīgi katram uzņēmumam.

Mērķi:

• iedod papildus fokusu ikdienas darbā.
• palīdz apzināties “lielo bildi” un izmērīt progresu.
• sniedz papildus motivāciju un darītā darba svarīgumu.
• palīdz izvairīties un mazināt prokrastināciju.
• palielina atbildības sajūtu pret sevi un uzņēmumu.

Cilvēki, kas netic mērķu uzstādīšanai, iespējams, vienkārši nav atraduši īsto pieeju un veidu, kā to efektīvi darīt tādā veidā, kas viņus motivētu. Un tas ir saprotams, efektīva mērķu izvirīšana nav vienkāršs uzdevums.

Kopumā biznesa pasaulē bieži vien redzu, ka uzņēmumos un organizācijās katram periodam tiek uzstādīts viens mērķis, kura labā tad arī tiek strādāts. Mēneša, ceturkšņa vai gada beigās ir samērā vienkārši izmērīt, vai tas ir sasniegts. Atliek vien paskatīties uz rezultātiem.

Taču, neskaidrā pasaulē, kad nevar paredzēt, kā attīstīsies situācija, iespējams, efektīvāks varētu būt 3 līmeņu mērķu princips – tas paredz mērķus dažādiem scenārijiem, atkarībā no tā, kā var attīstīties apkārtējā situācija. Šie ir pavisam vienkārši jautājumi, ko sev uzdot:

1. Ja situācija kļūs vēl sliktāka, kas ir minimālais vēlamais rezultāts, ko vēlamies šogad sasniegt?
2. Ja situācija saglabājas līdzšinējā līmenī, kādu rezultātu vēlamies noturēt?
3. Ja situācija uzlabojas un kļūst labāk kā cerēts, kādu rezultātu vēlamies sasniegt?

Tādējādi ir skaidri noformulēts vēlamais rezultāts visiem situācijas attīstības scenārijiem. Tas dod papildus izpratni, ko uzņēmums pārskatāmā nākotne vēlas sasniegt. Atkarībā no tā, vai piepildīsies negatīvais, neitrālais vai pozitīvais scenārijs.

Pat ja situācija attīstīsies pilnīgi citā virzienā, pielāgot un pārskatīt mērķus ir vienkāršāk nekā tos radīt no jauna. Kā teicis klasiķis – Uzņēmums bez mērķiem ir kā peldošs kuģis jūrā, kam nav noteikta galamērķa.

Ja arī Tu zini kādu efektīvu mērķu uzstādīšanas metodi, droši dod ziņu un padalies ar to!